iedzimt
iedzimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedzimstu | iedzimstam | iedzimu | iedzimām | iedzimšu | iedzimsim |
| 2. pers. | iedzimsti | iedzimstat | iedzimi | iedzimāt | iedzimsi | iedzimsiet, iedzimsit |
| 3. pers. | iedzimst | iedzima | iedzims | |||
Pavēles izteiksme: iedzimsti (vsk. 2. pers.), iedzimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedzimstot (tag.), iedzimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedzimtu
Vajadzības izteiksme: jāiedzimst
1.parasti formā: trešā persona Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) – par organisma īpašībām.
PiemēriNē, protams – tā vaina nav pārmantojama, tā neiedzimst.
- Nē, protams – tā vaina nav pārmantojama, tā neiedzimst.
- Man ir jāzina, vai šī slimība var iedzimt…
2.parasti formā: saliktie laiki Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības.
PiemēriVarbūt viņā bija iedzimis viss ģimenes godīgums, bet labs izskats bija ticis kādam citam.
- Varbūt viņā bija iedzimis viss ģimenes godīgums, bet labs izskats bija ticis kādam citam.
- Nu jau tāds kā izbalējis, kā sīkāks sarāvies, kā gausāks kļuvis, taču agrāk bijis stalts, apsviedīgs, bet nu arī atkārpains vīrišķis, un Guntaram iedzimis tēva raksturs.
- — Cilvēkā neiedzimst tik daudz vecvecāku izskats, cik raksturs, manieres, domāšanas veids.
- - Interesanti, kurā tu tāda esi iedzimusi.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit