iedzimtais
iedzimtais īpašības vārds ar noteikto galotni vīriešu dzimtēLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iedzimtais | iedzimtie |
| Ģen. | iedzimtā | iedzimto |
| Dat. | iedzimtajam | iedzimtajiem |
| Akuz. | iedzimto | iedzimtos |
| Lok. | iedzimtajā | iedzimtajos |
iedzimtā īpašības vārds ar noteikto galotni sieviešu dzimtēLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iedzimtā | iedzimtās |
| Ģen. | iedzimtās | iedzimto |
| Dat. | iedzimtajai | iedzimtajām |
| Akuz. | iedzimto | iedzimtās |
| Lok. | iedzimtajā | iedzimtajās |
1.Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis.
1.1.sarunvaloda Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.).
Avoti: KV, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs esam sasnieguši lielu progresu, bet iedzimtā grēka daba paliek.
- - Teikšu tā, šajā darbā izpaužas mana iedzimtā taisnīguma sajūta.
- – Ko mēs darīsim ar tām trijām ģimenēm – mūsmājas iedzimtajiem?
- Bet realitātē iedzimtie, kā vietējos sauca Štālekers, bija atturīgi.
- Neredz nevienu iedzimto, kam šī vieta, šis akmens piederējis.