Paplašinātā meklēšana
Meklējam iedzimt.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (243):
- juvenilā elastoma ādas elastisko audu iedzimta hiperplāzija.
- alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu.
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
- hemorāģiskā angiohialinoze asiņošanas tieksme, kuras cēlonis ir artēriju muskuļu slāņa iedzimta deģenerācija.
- iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
- aplāzija Audu vai orgānu iedzimts trūkums vai attīstības traucējums.
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- celosoms Auglis ar iedzimtu viscerālu trūci.
- monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- sorgs Āzijā un Āfrikā iedzimtniekiem svarīgākā labība.
- ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
- imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
- kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
- dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
- atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem; iedzimt.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām).
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties.
- citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā.
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
- genuīns Dabisks; īsts; iedzimts, sākotnējs.
- pangeneze Darvina iedzimtības hipotēze; panģenēze.
- jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību.
- kodolu aplāzija dažu galvas smadzeņu nervu kodolu iedzimts attīstības traucējums; izpaužas kā zīšanas un rīšanas grūtības.
- mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns.
- makrorīnija Deguna iedzimta hipertrofija.
- dementija Demence - iegūta plānprātība (pretstatā iedzimtajai - oligofrēnijai).
- krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija.
- birīnija Dubults, šķelts deguns, iedzimts ģīmja defekts.
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
- veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē.
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips.
- spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem.
- kranioshīze Galvaskausa iedzimta šķeltne.
- kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne.
- kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās.
- diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
- gametopātija Gametu attīstības vai nobriešanas primārs traucējums, kas radies hromosomu anomāliju dēļ; iedzimta slimība, radusies kā šī traucējuma sekas.
- pusletālie gēni gēni, kas izraisa organismā iedzimtus defektus un slimības.
- hromosomālie gēni gēni, kas lokalizēti hromosomās un nosaka kodoliedzimtību.
- gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības.
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību.
- epispādija Grūta iedzimta kroplība, kad urīnkanāls virs dzimumlocekļa attīsta vaļēju spraugu.
- imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību.
- antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
- disģēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulības ar defektīvu iedzimtību.
- disgēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulību ar defektīvu iedzimtību.
- radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
- citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
- matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe.
- kriminālantropoloģija Hipotētiska mācība par noziedznieku garīgām un fiziskām savādībām, mēģinājumi izskaidrot noziedzību ar iedzimtām noziedzīgām tieksmēm.
- melazma Hloazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņa likvidēšanas.
- nemaliskā miopātija iedzimta anomālija, kam raksturīga muskuļu distrofija ar fibrillu izdilšanu un adenozīntrifosforskābes kristālu izgulsnēšanos.
- cognitio innata iedzimtā atziņa.
- mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
- šķelts iegurnis iedzimta šķeltne simfīzē, ko bieži pavada urīnpūšļa izvērsums.
- ektopija iedzimta vai iegūta kādas tipiskas cilvēka erogēnās zonas nejutība.
- kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās.
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā.
- iedzimstamās pazīmes iedzimtās pazīmes.
- piedzimtās pazīmes iedzimtās un iegūtās pazīmes, kas organismam piemīt kopš dzimšanas.
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
- citoplazmatiskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka citoplazmā lokalizētie gēni.
- holandriskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka Y hromosomā lokalizētie gēni.
- ģenētiski nosacīts iedzimtības faktoru nosacīts.
- Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- protanopija iedzimts daļējs krāsu aklums - nespēja uztvert sarkanu krāsu.
- greizā pēda iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- dieva dots iedzimts; no dabas nācis.
- hereditārs iedzimts.
- natāls iedzimts.
- hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras.
- hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi.
- mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
- hiperkoagulācija Iegūta vai iedzimta pastiprināta asins recēšana.
- koloboma Iegūts vai iedzimts defekts, galvenokārt acs apvalkos.
- kolohoma Iegūts vai iedzimts defekts, gk. acs apvalkos.
- ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība.
- sūdra Indiešu zemākā kasta, kas cēlusies no uzvarētiem iedzimtniekiem.
- peroderms Indivīds ar iedzimtu ādas kroplību.
- melots Indivīds ar iedzimtu auss pārvietojumu uz vaigu.
- perocefālis Indivīds ar iedzimtu galvas kroplību.
- cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- perosoms Indivīds ar iedzimtu ķermeņa kroplību.
- peromels Indivīds ar iedzimtu locekļu kroplību.
- perostoms Indivīds ar iedzimtu mutes kroplību.
- peropuss Indivīds ar iedzimtu pēdas vai kājas kroplību.
- perodaktils Indivīds ar iedzimtu pirkstu kroplību.
- perohīrs Indivīds ar iedzimtu plaukstas kroplību.
- perobrahijs Indivīds ar iedzimtu rokas kroplību.
- peroprozops Indivīds ar iedzimtu sejas kroplību.
- perokorms Indivīds ar iedzimtu viduma kroplību.
- perognāts Indivīds ar iedzimtu žokļa kroplību.
- oligomels Indivīds, kam ir attīstībā atpalikuši locekļi vai iedzimts dažu locekļu trūkums.
- batiks Īpašā tehnikā izkrāsots Austrumāzijas iedzimto audums.
- mantošana Īpašību, pazīmju iegūšana no priekštečiem iedzimtības ceļā.
- monstricīdijs Jaundzimušā nogalināšana iedzimtas kroplības gadījumā.
- autochons Kādas zemes iedzimtais, kura senči arī turpat dzīvojuši.
- kā debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
- dieva dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
- debesu dāvana kaut kas iedzimts, pozitīvs (spējas, talants).
- apklupt Klupt, paklupt, krist; priekšlaicīgi piedzimt.
- kanaks Klusā okeāna salu iedzimtais.
- mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
- ģenētiskā analīze kompleksa metode organismu iedzimtības un mainības parādību pētīšanai, izmantojot datus par pazīmju skaldīšanos hibrīdu pēcnācēju paaudzēs.
- neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu.
- piedzimtās slimības kopīgs apzīmējums iedzimtām slimībām (pāriet no paaudzes uz paaudzi), kongenitālajām (pirmsdzimšanas periodā iegūtajām) un konnatālajām (dzimšanas laikā iegūtajām) slimībām.
- sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
- astoms Kroplis ar iedzimtu mutes trūkumu.
- atretocefāls Kroplis ar iedzimtu mutes vai nāsu atveru trūkumu.
- iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- plastiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas koriģē iedzimtos vai iegūtos ķermeņa defektus.
- skapulopeksija Lāpstiņas piestiprināšana pie ribām, ja paralizēti lāpstiņas muskuļi vai ir iedzimts augsts lāpstiņas novietojums.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
- megakolons Lokzarnas vai tās daļas (sevišķi S veida zarnas) ārkārtīgs paplašinājums; var būt iedzimts vai iegūts.
- arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
- eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
- kolpatrēzija Maksts iedzimts trūkums vai nepilnīga attīstība.
- gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
- matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe.
- mikrosferocīts Mazs lodveida eritrocīts; tie atrodami asinīs iedzimtas hemolitiskās dzeltes gadījumā.
- scilocefālija Mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība.
- biomedicīna Medicīnas nozare, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus.
- mehanolamarkisms Mehānistisks virziens mācībā par organiskās pasaules vēsturisko attīstību; par evolūcijas virzošajiem spēkiem tas atzīst organismu mainīgumu un iedzimtību.
- hloazma Melazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņu likvidēšanas.
- kriptomenoreja Menstrualo atdalījumu aizture, kuras cēlonis ir iedzimts vai iegūts maksts sašaurinājums.
- bakterioloģija Mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta baktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā.
- mikobakterioloģija mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta mikobaktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā.
- endogēnā mirstība mirstība, ko izraisa iedzimtas anomālijas un traumas dzimšanas un organisma novecošanās procesā.
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums.
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija.
- rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
- genovariācijas Mutācijas - iedzimtības faktoru pārmaiņas, kas iedzimst nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstošas pārmaiņas organisma pazīmju attīstībā.
- citoplazmatiskās mutācijas mutācijas, kas skar citoplazmatiskās iedzimtības faktorus.
- piedzimts nefrīts nefrīts, kura pazīmes novēro tūlīt pēc dzimšanas, piem., piedzimta sifilisa gadījumā.
- makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm.
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
- naktsaklums Nepietiekoša redzes piemērošanās tumsai, kas var būt gan iedzimta, gan iemantota.
- iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam.
- no dabas no dzimšanas; iedzimts
- pārdzimt No jauna piedzimt.
- terato- Norāda uz iedzimtu kroplību, patoloģiju embrionālā attīstībā.
- ektro- Norāda uz iedzimtu trūkumu.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
- diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
- beznosacījuma reflekss pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
- hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo.
- fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
- atnesties Piedzimt (par dzīvniekiem).
- atskriet Piedzimt (par dzīvniekiem).
- uzradīties Piedzimt (par dzīvniekiem).
- ielēkt Piedzimt (par mājdzīvniekiem).
- ieskriet Piedzimt (par mājdzīvniekiem).
- saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
- salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
- sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- atnākt Piedzimt (parasti par dzīvniekiem); atskriet.
- izdzimt Piedzimt ar defektiem.
- pierasties Piedzimt, papildinot (dzīvnieku) skaitu.
- pierasties Piedzimt, papildinot (kā, parasti ģimenes locekļu) skaitu.
- ienest Piedzimt; piedzemdēt.
- ierasties pasaulē piedzimt.
- pieteikt sevi piedzimt.
- atrasties Piedzimt.
- atsarasties Piedzimt.
- ieraudzīt dienas gaismu Piedzimt.
- ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) Piedzimt.
- ieraudzīt saules gaismu Piedzimt.
- pieradīties Piedzimt.
- uzrasties Piedzimt.
- enzimopātija Piedzimts metabolisma traucējums, kas saistīts ar enzīma defektu vai pilnīgu tā trūkumu organismā.
- kongenitāls Piedzimts.
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- alibidomija Pilnīgs seksuālās dziņas trūkums; visbiežāk sastopama sievietēm, to izraisa iedzimti vai iegūti endokrīno dziedzeru darbības vai psihiskie traucējumi.
- pļama Plankums uz ķermeņa, kas radies slimības vai iedzimtības dēļ.
- plastoms Plastīdos lokalizēto citoplazmas materiālo iedzimtības nesēju (plazmogēnu) kopums.
- plazmotips Plazmons (2), citoplazmā esošo iedzimtības faktoru kopums.
- mainība Populācijas vai sugas indivīdu pazīmju un īpašību dažādības rašanās, kas var iedzimt un neiedzimt.
- citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte putekšņu funkcijas traucējums, nespēja apaugļot olšūnu, ko parasti nosaka iedzimtības faktori.
- adenomatoīdā cistiskā malformācija reta iedzimta cistiska plaušu slimība; raksturīgas daudzas savstarpēji savienotas cistas, kas norobežotas ar kubveida vai bronhu epitēliju; elpošanas traucējumi parasti vērojami tūlīt pēc dzimšanas.
- miotubulārā miopātija reta lēni progresējošas, iedzimtas miopātijas forma (iespējama autosomali dominanta vai recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): slimība manifestējas jau dzimšanas brīdī.
- lentikonuss Reta, parasti iedzimta acs lēcas anomālija; tai raksturīgs konisks izcilnis lēcas priekšējā, retāk mugurējā virsmā.
- osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras.
- Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī.
- ģenētisks Saistīts ar iedzimtību, tai raksturīgs.
- klinocefālija Seglveida galva, iedzimts defekts, kas izpaužas kā paura ieliekums.
- katabaptisti Sekta, kas noliedz iedzimtu grēku un neatzīst bērnu kristīšanu.
- pārraidība Senākā literatūrā dažkārt iedzimtības vietā lietots vārds.
- ginatrēzija Sievietes dzimumorgānu, visbiežāk maksts, iedzimta atrēzija.
- dekstrokardija Sirds atrašanās labajā pusē sakarā ar iedzimtu attīstības anomāliju; šādas sirds struktūra ir it kā normālas sirds spoguļa attēls.
- kardioamorfija Sirdskaite (iedzimta vai iegūta).
- mezenhimopātija Slimība, kuras pamatā ir iedzimtas novirzes mezenhīmas attīstībā un izveidē.
- mezodermopātija Slimība, kuras pamatā ir iedzimtas novirzes mezodermas attīstībā un izveidē.
- funkcionālais traucējums slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
- mikrogīrija Smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas mazas un nenormāli veidotas krokas, piem., iedzimtas idiotijas gadījumā.
- zirgu darbaspējas spēks, ātrums, izturība, kas ir atkarīgi no zirga tipa, augstākās nervu darbības tipa un individuālām iedzimtām īpašībām.
- plazmons Šūnas citoplazmā esošo iedzimtības faktoru kopums; plazmotips.
- morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību, saskaņā ar kuru organismu mainības avots ir gēnu mutācijas vai rekomendācijas.
- debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
- patroklīns Tāds, kam iedzimts vairāk tēva nekā mātes pazīmju; tāds, kas atsities tēvā.
- palatognāts Tāds, kam ir iedzimta aukslēju šķeltne.
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- aristogēns Tāds, kas apveltīts ar ļoti labu iedzimtību.
- recesīvs tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām); tāds, kas atkāpjas.
- dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
- mantojums Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
- iedzimums Tas, kas ir iedzimts (piemēram, īpašības, spējas, arī slimības).
- dabas dāvana tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
- natīvisms Teorija, kas pārspīlē iedzimtības nozīmi psihes attīstībā salīdzinājumā ar ārējās vides ietekmi un pieredzi.
- mnemoģenēze teorija, saskaņā ar kuru iedzimtības parādību pamatā ir psihiskie procesi (tā dēvētā bezapzinātā atmiņa).
- traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
- cistoshīze Urīnpūšļa iedzimta šķeltne.
- ureterocēle Urīnvadā distālā gala iedzimta vai iegūta (atverei sašaurinoties) paplašināšanās.
- poligēnija Vairāku gēnu kombinācija, kas nosaka kādu multifaktoriālās iedzimtības fenotipa pazīmi.
- ambliopija Vājredzība bez patoloģiskām pārmaiņām acīs; var būt iedzimta, iegūta.
- neodarvinisms Veismanisms - viena no hipotēzēm iedzimtības teorijas attīstībā.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
- summārais dzimstības koeficients vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī.
- atražošanās bruto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei reproduktīvajā vecumā, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības līmenim.
- atražošanās neto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei un nodzīvot līdz vidējam mātes vecumam, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības un mirstības līmenim.
- pleiotropija Viena un tā paša iedzimtības faktora (gēna) iedarbošanās uz dažādām pazīmēm.
- alēlomorfs Viens no gēnu pāra partneriem, kas pārstāv noteiktu iedzimtu pazīmi; šie partneri nesajaucas, bet savstarpēji mijas.
- kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos.
- tolums Vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
- genotips Visu organisma iedzimtības faktoru kopums.
- teratogenitāte Zāļu vielas iespējamība izraisīt iedzimtas kroplības, ja tās lietotas grūtniecības laikā.
- ģenezioloģija Zinātne par vairošanos un iedzimtību.
- dabiska zirga gaita zirga gaita, kas saistīta ar iedzimtiem refleksiem un parādās bez mācīšanas – soļi, rikši, lēkši, atsevišķiem zirgiem arī aida.
- etoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku iedzimto, instinktīvo uzvedību, dzīvesveidu, grupu veidošanos un sazināšanās īpatnības.
iedzimt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV