ieplakt
Lietojuma biežums :
ieplakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
1.1.Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
2.Pieplakt, piekļauties (kur iekšā); iekļauties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri