ieplaisāt
ieplaisāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieplaisāju | ieplaisājam | ieplaisāju | ieplaisājām | ieplaisāšu | ieplaisāsim |
| 2. pers. | ieplaisā | ieplaisājat | ieplaisāji | ieplaisājāt | ieplaisāsi | ieplaisāsiet, ieplaisāsit |
| 3. pers. | ieplaisā | ieplaisāja | ieplaisās | |||
Pavēles izteiksme: ieplaisā (vsk. 2. pers.), ieplaisājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieplaisājot (tag.), ieplaisāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieplaisātu
Vajadzības izteiksme: jāieplaisā
Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diezgan brīvi traktēts apmetums, kas vietām ieplaisājis, nobrucis.
- Daži no akmeņiem trieciena un citu mehānisku bojājumu rezultātā ieplaisājuši.
- Tie nedrīkst būt ieplaisājuši, pārgatavojušies vai kā citādi bojāti.
- Kāds no visiem arī panāca, ka viens stikls ieplaisāja.
- Sausa āda izskatās nespodra, apsārtusi, plēkšņaina un dažreiz pat ieplaisājusi.