iepīt
iepīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepinu | iepinam | iepinu | iepinām | iepīšu | iepīsim |
| 2. pers. | iepin | iepinat | iepini | iepināt | iepīsi | iepīsiet, iepīsit |
| 3. pers. | iepin | iepina | iepīs | |||
Pavēles izteiksme: iepin (vsk. 2. pers.), iepiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepinot (tag.), iepīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepītu
Vajadzības izteiksme: jāiepin
1.Pinot iestiprināt (kur iekšā); pinot pievienot (kam); ievīt1.
1.1.pārnestā nozīmē Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
2.sarunvaloda Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
3.Iesākt pīt, bet nepabeigt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tev nerodas vēlme tomēr iepīt savā daiļradē afrikāņu mūzikas nianses?
- Tradicionālās kāzu runas tekstā bija iepītas atsauces uz Preslija dziesmu vārdiem.
- Pats noplūcu, pasmaržoju un prom uz virtuvi iepīt garšu virpulī.
- Taču viņi nav meklējuši šo vārdu, nav to iepinuši iekšā.
- Uzņēmējs nedomā, ka visu pilsoņu atbildību būtu jāiepin riskantos projektos.