robežlīnija
robežlīnija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | robežlīnija | robežlīnijas |
Ģen. | robežlīnijas | robežlīniju |
Dat. | robežlīnijai | robežlīnijām |
Akuz. | robežlīniju | robežlīnijas |
Lok. | robežlīnijā | robežlīnijās |
1.Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu; arī robežjosla1.
2.Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
2.1.Psihiatrijā – tāds stāvoklis, kad cilvēks atrodas uz robežas starp neirozi un psihozi.
3.Robeža3.
4.joma: anatomija Līnija uz iegurņa kauliem, kas atdala lielo iegurni no mazā iegurņa.
Avoti: LLVV, CaF
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kohvers nolaupīts vien dažus metrus no robežlīnijas, raksta " Delfi.
- Incidents notika uz robežlīnijas starp Jeruzalemes rietumdaļu un Izraēlas anektēto austrumdaļu.
- Tādējādi, sacīja Balibārs, “ izstādes pašas būtu robežlīnijas”.
- Pats Herakleits vēl tikai stāv uz robežlīnijas starp kosmoloģisko un antropoloģisko domāšanu.
- Border – ir visšaurākā nozīme, kas apzīmē pašu robežlīniju.