Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
pabraukt
Lietojuma biežums :
pabraukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
1.1.Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) — par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
1.2.transitīvs Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
2.Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
2.1.Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
2.2.transitīvs Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
3.1.transitīvs Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
4.Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) braukt.
5.sarunvaloda Paslīdēt, arī pašļūkt.
6.sarunvaloda Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu).
Stabili vārdu savienojumiPabraukt virsū.
7.apvidvārds Pastumt.
Avoti: EH, LLVV, SLG
Korpusa piemēri