pabraukāt
pabraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabraukāju | pabraukājam | pabraukāju | pabraukājām | pabraukāšu | pabraukāsim |
| 2. pers. | pabraukā | pabraukājat | pabraukāji | pabraukājāt | pabraukāsi | pabraukāsiet, pabraukāsit |
| 3. pers. | pabraukā | pabraukāja | pabraukās | |||
Pavēles izteiksme: pabraukā (vsk. 2. pers.), pabraukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabraukājot (tag.), pabraukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabraukātu
Vajadzības izteiksme: jāpabraukā
1.Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
1.1.Par transportlīdzekļiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizturētais skaidroja, ka autoīpašnieks pats viņam ļāvis ar auto pabraukāt.
- Tagad gribas izbaudīt tā darba augļus un pabraukāt apkārt ar koncertiem.
- Papētam apkārtni, pabraukājam, vieta vilina ar saviem pagātnes noslēpumiem.
- Izvēdini galvu - dodies pastaigā pa parku vai pabraukā ar skrituļslidām.
- — ģenerāldirektors pabraukāja ar pirkstu uz augšu un leju, - ...