pastumt
Lietojuma biežums :
pastumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); stumt nelielu attālumu.
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
2.Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.Parasti savienojumā ar “varēt”, “spēt”: varēt (spēt) stumt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri