doms1
doms [duõms] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | doms | domi |
| Ģen. | doma | domu |
| Dat. | domam | domiem |
| Akuz. | domu | domus |
| Lok. | domā | domos |
Galvenā, parasti bīskapa, baznīca; katedrāle.
Cilme:Aizguvums no latīņu domus ‘nams’.
Avoti: LLVV, MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Doma laukums pamazām pildījās ļaužu pulciņiem,” raksta D. Īvāns.
- Padomju laika propaganda sprādzienu Doma laukumā vēlāk skaļi pasniedza kā varoņdarbu.
- A.Pantele - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Rīgas Doma nodaļas vadītāja
- Par Ārzemju mākslas muzeja ēkas Rīgā, Doma laukumā 6, rekonstrukciju
- - Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai;