iemigt
iemigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemiegu | iemiegam | iemigu | iemigām | iemigšu | iemigsim |
| 2. pers. | iemiedz | iemiegat | iemigi | iemigāt | iemigsi | iemigsiet, iemigsit |
| 3. pers. | iemieg | iemiga | iemigs | |||
Pavēles izteiksme: iemiedz (vsk. 2. pers.), iemiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemiegot (tag.), iemigšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemigtu
Vajadzības izteiksme: jāiemieg
1.Nonākt miega stāvoklī; aizmigt.
1.1.pārnestā nozīmē Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
1.2.pārnestā nozīmē Apklust, sastingt (par parādībām dabā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saproti, tu vakarā nevari iemigt, jo viņi tevī skan.
- Cilvēki, kuri regulāri sporto, ātrāk iemieg un ciešāk guļ.
- Pētījums norādījis, ka arī Latvijas šoferi mēdz iemigt pie stūres.
- Pēc tam arī ir grūti iemigt, jo sajūtas ir nepatīkamas.
- Jums jāizlasa vien dažas lappuses, un bērns jau ir iemidzis!