sablīst
Lietojuma biežums :
sablīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
sablīzt 1. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
Locīšana
1.Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
1.1.Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri