sablīvēt
Lietojuma biežums :
sablīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
1.1.Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
1.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri