Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
sablīzt
sablīzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
1.1.Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu).
Avoti: LLVV