Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
kuknēt
kuknēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
kuknēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt.
Avoti: LLVV