zvārgulis
zvārgulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvārgulis | zvārguļi |
| Ģen. | zvārguļa | zvārguļu |
| Dat. | zvārgulim | zvārguļiem |
| Akuz. | zvārguli | zvārguļus |
| Lok. | zvārgulī | zvārguļos |
zvārgulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvārgulītis | zvārgulīši |
| Ģen. | zvārgulīša | zvārgulīšu |
| Dat. | zvārgulītim | zvārgulīšiem |
| Akuz. | zvārgulīti | zvārgulīšus |
| Lok. | zvārgulītī | zvārgulīšos |
1.Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu.
2.apvidvārds Neliels zvans.
3.apvidvārds Bērna grabulis.
4.apvidvārds Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
Avoti: LLVV, ViV, ME, Aug2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zelta zvārguļi un granātāboli lai pamīšus būtu visapkārt pie apmetņa apakšmalas.
- Zvārguļu šķinda, sniegotas Pēterpils ielas, ziņkāri skatieni, smaidi.
- Tai skaitā rakstnieka Edvarda Treimaņa- Zvārguļa lepnais ābeļdārzs Leukādijās.
- — Piepeši krastā troksnis, smiekli, lāpas, zvārguļi...
- Galā pat bija melna metāla lodes kā zvārguļi uz sarkano debesu fona.