piemērkt
piemērkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemērcu | piemērcam | piemērcu | piemērcām | piemērkšu | piemērksim |
| 2. pers. | piemērc | piemērcat | piemērci | piemērcāt | piemērksi | piemērksiet, piemērksit |
| 3. pers. | piemērc | piemērca | piemērks | |||
Pavēles izteiksme: piemērc (vsk. 2. pers.), piemērciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemērcot (tag.), piemērkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemērktu
Vajadzības izteiksme: jāpiemērc
1.Iemērkt (ko) lielākā daudzumā.
1.1.Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lāgiem trāpījās iepazīties, varbūt ne ar pašām smukākajām un nemaz ne ar jaunkundzēm, taču, līdzko Tušs sāka runāt, beigta balle, meiča piepeši tapa tik nevaļīga un steidzīga, šai tur jāpaspēj un vēl šitas jāsadara, mājās gaidot piemērkta veļas baļļa, bet sešos no rīta jātaisās uz fabrīķi, un vispār tēvs sitot nost, ja pārāk vēlu nāk mājās.
- Ir arī laba mācība - necensties steigt pa īsāko ceļu - rezultātā var piemērkt pilnas kājas dubļu, kas pamatīgi smird pēc tā, kas nāk no tualetes.