nojukt
Lietojuma biežums :
nojukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt1.
1.1.Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
1.2.Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
2.Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu); sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi; izjukt2.
2.1.Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
3.parasti formā: trešā persona Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
3.1.Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
3.2.Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
4.sarunvaloda Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri