nojukt
nojukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nojūku | nojūkam | nojuku | nojukām | nojukšu | nojuksim |
| 2. pers. | nojūc | nojūkat | nojuki | nojukāt | nojuksi | nojuksiet, nojuksit |
| 3. pers. | nojūk | nojuka | nojuks | |||
Pavēles izteiksme: nojūc (vsk. 2. pers.), nojūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nojūkot (tag.), nojukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nojuktu
Vajadzības izteiksme: jānojūk
1.parasti formā: trešā persona Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt1.
1.1.Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
1.2.Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
2.Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu); sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi; izjukt2.
2.1.Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
3.parasti formā: trešā persona Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
3.1.Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
3.2.Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
4.sarunvaloda Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mārketinga aktivitātes, solījumi sociālajos tīklos, reklāmas – viss nojūk.
- Bet ja kaut kas nojūk, tad nojūk 180 mehāniskās omītes.
- Rakstu zīmes izlikšanā palīdzēja brīvprātīgie, lai raksta līnijas nenojūk.
- — Viņam bišķīt nojuka, — pa starpām klusajiem lāstiem Martīns iespraucināja.
- Nāk kas jauns, izdarām kādu muļķību, kaut kas nojūk.