nojūgt
nojūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nojūdzu | nojūdzam | nojūdzu | nojūdzām | nojūgšu | nojūgsim |
| 2. pers. | nojūdz | nojūdzat | nojūdzi | nojūdzāt | nojūgsi | nojūgsiet, nojūgsit |
| 3. pers. | nojūdz | nojūdza | nojūgs | |||
Pavēles izteiksme: nojūdz (vsk. 2. pers.), nojūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nojūdzot (tag.), nojūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nojūgtu
Vajadzības izteiksme: jānojūdz
Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku); izjūgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andrievs nenojūdz.
- Mājās tas nosistos bērnus sasēdina rindā gar galdu, sabāž barību mutēs, noliek barības trauku katram klēpī un tad iet ķēvi nojūgt.
- Atkal lika manu sirdi nodrebēt, kad uzzināju, ka meitiņa, palikusi viena ( pēc laupītāju uzbrukuma – zem lielās bildes redz laupītājus ar saiņiem aizejam), raud pie izlaupītā vezuma, tam arī zirgi nojūgti un blakus guļ nosistie vecāki.
- Nojūgs ļaudis kumeliņu, -
- Nojūdzams, barojams.