sabrūvēt
sabrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabrūvēju | sabrūvējam | sabrūvēju | sabrūvējām | sabrūvēšu | sabrūvēsim |
| 2. pers. | sabrūvē | sabrūvējat | sabrūvēji | sabrūvējāt | sabrūvēsi | sabrūvēsiet, sabrūvēsit |
| 3. pers. | sabrūvē | sabrūvēja | sabrūvēs | |||
Pavēles izteiksme: sabrūvē (vsk. 2. pers.), sabrūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabrūvējot (tag.), sabrūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabrūvētu
Vajadzības izteiksme: jāsabrūvē
1.Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
1.1.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tehnoloģiski " sabrūvētais" ledus tiks klāts trīs centimetru biezumā virs bāzes ledus pamata.
- Ja šogad būtu tikpat laba miežu raža, saimnieki varētu sabrūvēt krietni daudz stipra alus.
- Viss bija kā Eiropā, karaļnama itāļi ieviesa pat siestu un smaržojās ar turpat sabrūvētiem parfīmiem.
- Sabrūvēja ar kipjatoku un skolotājkundzes cukuru.
- — Alfrēds sabrūvēja mučeli…