aizkusums
aizkusums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizkusums | aizkusumi |
| Ģen. | aizkusuma | aizkusumu |
| Dat. | aizkusumam | aizkusumiem |
| Akuz. | aizkusumu | aizkusumus |
| Lok. | aizkusumā | aizkusumos |
Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noslēpt neizdevās arī sirds slimnieka aizkusumu un bažas nokavēt Pārslas noteikto ierašanās minūti.
- mums mutes paliek vaļā ne tikai no aizkusuma, bet arī no izbrīna.
- Sesks tik riņķo ap vistu bariņu un nosvīdis aizkusumā elš Vistiņ , nāc sievās , vistiņ , es tevi uz rokām nēsāšu
- Īpaši vajadzētu uzmanīties cukura diabēta pacientiem, viņiem bieži ir zudusi sāpju izjūta, un viņi var nejust slodzes stenokardiju, un tā var izpausties kā elpas trūkums, aizkusums, ātrāks pulss.