aizkust1
aizkust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkūstu | aizkūstam | aizkusu | aizkusām | aizkusīšu | aizkusīsim |
| 2. pers. | aizkūsti | aizkūstat | aizkusi | aizkusāt | aizkusīsi | aizkusīsiet, aizkusīsit |
| 3. pers. | aizkūst | aizkusa | aizkusīs | |||
Pavēles izteiksme: aizkūsti (vsk. 2. pers.), aizkūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkūstot (tag.), aizkusīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkustu
Vajadzības izteiksme: jāaizkūst
Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
Avoti: LLVV, MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beidzot vīrs viņu panāca, beidzot viņa bija aizkususi skriet.
- Stiepu viņu kādu kilometru, kamēr galīgi aizkusu.
- Vilciens, kā aizkusis skrējējs elsdams, ik pa brīžam smagi nopūzdamies, klunkuro uz rietumu pusi.
- Aizkususi un aiz bailēm bāla.
- Ielēcis mašīnā, aizkusušais vīrs — viņam varēja būt gadu četrdesmit — ilgi un vērīgi aplūkoja pārējos braucējus.