aizkustēt
aizkustēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkustu | aizkustam | aizkustēju | aizkustējām | aizkustēšu | aizkustēsim |
| 2. pers. | aizkusti | aizkustat | aizkustēji | aizkustējāt | aizkustēsi | aizkustēsiet, aizkustēsit |
| 3. pers. | aizkust | aizkustēja | aizkustēs | |||
Pavēles izteiksme: aizkusti (vsk. 2. pers.), aizkustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkustot (tag.), aizkustēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkustētu
Vajadzības izteiksme: jāaizkust
Kustoties, ejot aizvirzīties.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu nedrīksti ne pēdas aizkustēt, kad jau viss otrādi padarīts."
- Lai arī bija doma nebraukt uz koncertu, nenožēloju, ka tomēr saņēmos un aizkustēju.
- Meitiņa zina, ka Mamī ir droša kā lielais kuģis, kurš katru dienu aizkust prom pa horizonta līniju.
- Viņi visi pilnīgi noteikti nebija gaidījuši, ka tas tur paralītiķis no trešā stāva vēl kaut kur būs spējīgs aizkustēt.