aizkust2
aizkust
1.Kūstot (kam), tikt (ar to) aizdarītam, piepildītam.
2.Sākt kust, bet pilnīgi nenokust, neizkust.
Avoti: LV06
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beidzot vīrs viņu panāca, beidzot viņa bija aizkususi skriet.
- Stiepu viņu kādu kilometru, kamēr galīgi aizkusu.
- Vilciens, kā aizkusis skrējējs elsdams, ik pa brīžam smagi nopūzdamies, klunkuro uz rietumu pusi.
- Aizkususi un aiz bailēm bāla.
- Ielēcis mašīnā, aizkusušais vīrs — viņam varēja būt gadu četrdesmit — ilgi un vērīgi aplūkoja pārējos braucējus.