aizkurt
aizkurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkuru | aizkuram | aizkūru | aizkūrām | aizkuršu | aizkursim |
| 2. pers. | aizkur | aizkurat | aizkūri | aizkūrāt | aizkursi | aizkursiet, aizkursit |
| 3. pers. | aizkur | aizkūra | aizkurs | |||
Pavēles izteiksme: aizkur (vsk. 2. pers.), aizkuriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkurot (tag.), aizkuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkurtu
Vajadzības izteiksme: jāaizkur
1.Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt.
Stabili vārdu savienojumiKā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts).
- Kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) idioma — satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts
Avoti: LLVV, RB, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzejnieka X solījums aizslīdēja man gar ausīm, interesi īpaši neaizkurot.
- Man nebija spēka ne aizkurt pavardu, ne novilkt drēbes.
- Ienesa istabā un, gaismeklīti aizkūris, sāka to dedzināt.
- Ir atrasta vieta nelielai nometnei un jau aizkurts ugunskurs.
- Tad sacirta pagalēs un vairākas stundas mocījās, cenšoties aizkurt slapjo malku.