aizkurt
Lietojuma biežums :
aizkurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt.
Stabili vārdu savienojumiKā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts).
Avoti: LLVV, RB, Lfv
Korpusa piemēri