izdubt
izdubt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdubu | izdubam | izdubu | izdubām | izdubšu | izdubsim |
| 2. pers. | izdub | izdubat | izdubi | izdubāt | izdubsi | izdubsiet, izdubsit |
| 3. pers. | izdub | izduba | izdubs | |||
Pavēles izteiksme: izdub (vsk. 2. pers.), izdubiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdubot (tag.), izdubšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdubtu
Vajadzības izteiksme: jāizdub
1.Kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zārks senāk nebija taisīts no dēļiem , kā tagad , bet siles veidā izdubts resns koks
- Zārks bija siles veidā no resnas priedes izcirsts jeb izdubts un zārka vāks gludi notēsts dēlis , ko ar koka tapām piestiprināja , bet tā , ka tas viegli noņemams