izdrupt
izdrupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdrūpu | izdrūpam | izdrupu | izdrupām | izdrupšu | izdrupsim |
| 2. pers. | izdrūpi | izdrūpat | izdrupi | izdrupāt | izdrupsi | izdrupsiet, izdrupsit |
| 3. pers. | izdrūp | izdrupa | izdrups | |||
Pavēles izteiksme: izdrūpi (vsk. 2. pers.), izdrūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdrūpot (tag.), izdrupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdruptu
Vajadzības izteiksme: jāizdrūp
1.Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
1.1.Drūpot (kam), izveidoties (tajā) – par caurumu, robu u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apakšā stumbrs ir nedaudz izdrupis, bet tas netraucē ozolam dzīvot.
- Nekas netikšot darīts arī ar izdrupušo asfaltu starp skatītāju solu rindām.
- “Baronu kapenes ir izdrupušas un izdemolētas jau kopš kolhoza gadiem.
- Ēkas fasādi atjaunos ar augstspiediena mazgāšanu, paredzēts pielabot izdrupušos ķieģeļus.
- Balto vizbuļu virtene kusli un ļengani nokarājas gar izdrupušās krāsns sāniem.