pasainis
pasainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pasainis | pasaiņi |
Ģen. | pasaiņa | pasaiņu |
Dat. | pasainim | pasaiņiem |
Akuz. | pasaini | pasaiņus |
Lok. | pasainī | pasaiņos |
Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lieli bērni , kas vēl gultā miez , jāper uz durvju sliekšņa ar spaiņa pasaini
- Ja bērns miez gultā , tad tas jāuzliek uz sliekšņa un ar pasaini spaiņa vangu jāper un jāvelk pār slieksni
- Tagad, tas ir ticis pie jauna, pieskaņota pasaiņa jeb roktura un savas vecumdienas pavada pelnītā atpūtā Kubalu skolā-muzejā.