aplīkt
aplīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplīkstu | aplīkstam | aplīku | aplīkām | aplīkšu | aplīksim |
| 2. pers. | aplīksti | aplīkstat | aplīki | aplīkāt | aplīksi | aplīksiet, aplīksit |
| 3. pers. | aplīkst | aplīka | aplīks | |||
Pavēles izteiksme: aplīksti (vsk. 2. pers.), aplīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplīkstot (tag.), aplīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplīktu
Vajadzības izteiksme: jāaplīkst
1.Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem).
1.1.Kļūt grūti atliecamam (parasti par muguru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , aplīktu golu