aplikties
aplikties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apliekos | apliekamies | aplikos | aplikāmies | aplikšos | apliksimies |
| 2. pers. | apliecies | apliekaties | aplikies | aplikāties | apliksies | apliksieties, apliksities |
| 3. pers. | apliekas | aplikās | apliksies | |||
Pavēles izteiksme: apliecies (vsk. 2. pers.), apliecieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apliekoties (tag.), aplikšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apliktos
Vajadzības izteiksme: jāapliekas
1.Aplikt sev (ko apkārt).
2.apvidvārds Ātri paskriet zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur vajag stājas, lai tādu apliktos.
- Tik aplikās, vienādiņ, ar kādu izrakstītu lupatu, ko viņam izdziedinātie sievieši, vienādiņ, sadāvināja.
- Svaiga gaisa cilpa kā dzīves nogurušam pašnāvniekam vijīgi apliekas man ap kaklu, un degunā ielien viegla smarža.
- Man ir viens balts palags un skeleta maska, tos es apliekos un tad tirinos pie kuģa logiem kā rēgs.
- Vienas no dārgākajām precēm veikaliņā maksā 1,30 eiro un par saimniecisko darbību ienākumi apliekas ar 21 % nodokli,” saka G.Priedīte.