aplīkumot
aplīkumot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplīkumoju | aplīkumojam | aplīkumoju | aplīkumojām | aplīkumošu | aplīkumosim |
| 2. pers. | aplīkumo | aplīkumojat | aplīkumoji | aplīkumojāt | aplīkumosi | aplīkumosiet, aplīkumosit |
| 3. pers. | aplīkumo | aplīkumoja | aplīkumos | |||
Pavēles izteiksme: aplīkumo (vsk. 2. pers.), aplīkumojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplīkumojot (tag.), aplīkumošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplīkumotu
Vajadzības izteiksme: jāaplīkumo
Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dūmi griežas pār sviestmaizīšu ēdēju galvām, lien ēdamajā un aplīkumo ap tējas krūzītēm.
- Aplīkumojušas necaurejamos ērkšķus, visbeidzot izlaužamies uz kaut ko līdzīgu takai.