rist1
rist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | risu | risam | risu | risām | risīšu | risīsim |
| 2. pers. | ris | risat | risi | risāt | risīsi | risīsiet, risīsit |
| 3. pers. | ris | risa | risīs | |||
Pavēles izteiksme: ris (vsk. 2. pers.), risiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: risot (tag.), risīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ristu
Vajadzības izteiksme: jāris
1.Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mileva noslauka Albertam siekalas, kas ris no viņa atļukušās lūpas.
- - Ilg ā ku laiku Latvija bija Krievijas t ū ristu meka.
- Tas ir slapjš un dziļām risām asfaltā kā svaigi artām vagām.
- Tiekot pāri pusceļam, asfalts kļuva arvien neizbraucamāks sniega risu dēļ.
- Tikmēr sieviešu sacensībās bezstūrmaņa divnieks Anete Risa/Vineta Moča neiekļuva pusfinālā.