rīss1
rīss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rīss | rīsi |
Ģen. | rīsa | rīsu |
Dat. | rīsam | rīsiem |
Akuz. | rīsu | rīsus |
Lok. | rīsā | rīsos |
1.Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
2.Šī auga sēkla, grauds.
Stabili vārdu savienojumiRīsu ciete.
- Rīsu ciete vārdkoptermins — kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu
Stabili vārdu savienojumiRīsa māte.
- Rīsa māte joma: mitoloģija — rīsa sargātāja, ko katra Bali iedzīvotāju ģimene izveido no rīsa steibriem un piekar rīsa lauka tuvumā, lai nodrošinātu labu ražu, bet līdz ar ražu to novieto klētī
Avoti: LLVV, PmV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja rīsi sāk ievilkt sviestu, var uzmest vēl kādu piciņu.
- Virsū rīvē burkānus, tad liek rīsus, iekšā sabaksta ķiplokus.
- Palielā katlā to visu liek iekšā kopā ar rīsiem un apmaisa.
- Nevar teikt, ka jāēd tikai tomāti, gurķi un rīsi.
- Turklāt rīsu putras izmantošana tolaik bijis visai progresīvs un novatorisks solis.