sirotājs
sirotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sirotājs | sirotāji |
| Ģen. | sirotāja | sirotāju |
| Dat. | sirotājam | sirotājiem |
| Akuz. | sirotāju | sirotājus |
| Lok. | sirotājā | sirotājos |
sirotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sirotāja | sirotājas |
| Ģen. | sirotājas | sirotāju |
| Dat. | sirotājai | sirotājām |
| Akuz. | sirotāju | sirotājas |
| Lok. | sirotājā | sirotājās |
1.Darītājs → sirot.
2.Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vikingu laikos Ventas ūdensceļu izmantojuši arī skandināvu tirgotāji un sirotāji.
- Sirotāja ēna mēnesnīcā nokrita zirgam pie kājām kā melns, kustīgs dzīvnieks.
- Viņa gribēja teikt – pastāv iespēja, ka kompleksā ir ieviesušies sirotāji.
- Sirotājus dārzos vairs nesastapt, arī zādzību kļuvis mazāk.
- Un galu galā, kādi viņi bija – varonīgie un bezbailīgie kuršu sirotāji?