sirpis
sirpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sirpis | sirpji |
| Ģen. | sirpja | sirpju |
| Dat. | sirpim | sirpjiem |
| Akuz. | sirpi | sirpjus |
| Lok. | sirpī | sirpjos |
1.Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai – rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens.
2.Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos; šāda priekšmeta, veidojuma forma.
Stabili vārdu savienojumiMēness sirpis.
- Mēness sirpis — Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā
3.joma: botānika Ziedkopa, kam labi attīstīta tikai viena sānass katrā zarojuma punktā, zari atrodas vienā plaknē vienā ass pusē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir jauns kults - sirpja, āmura un krusta savienība.
- Tas, ar ko viņa draudīgi šķēla gaisu, bija sirpis...
- Sievietei bija līdzi tikai sirpis, ar ko viņa atgaiņājās no leoparda.
- Un vienkārši sarkanās zvaigznes, sirpja un āmura vietā ir Georga lentīte.
- bez sirpja un āmura bija vajadzīgas arī lodes un karātavas.