iebuldurēt

iebuldurēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	iebuldurēju	iebuldurējam	iebuldurēju	iebuldurējām	iebuldurēšu	iebuldurēsim
2. pers.	iebuldurē	iebuldurējat	iebuldurēji	iebuldurējāt	iebuldurēsi	iebuldurēsiet, iebuldurēsit
3. pers.	iebuldurē	iebuldurēja	iebuldurēs

1.Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt).

1.1.Pamazām iemācīties (parasti lasīt).

Saistītās nozīmesiepaukāt, izmācīties, ieprasties, ieņemties.

2.Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).

Avoti: LLVV

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	iebuldurēju	iebuldurējam	iebuldurēju	iebuldurējām	iebuldurēšu	iebuldurēsim
2. pers.	iebuldurē	iebuldurējat	iebuldurēji	iebuldurējāt	iebuldurēsi	iebuldurēsiet, iebuldurēsit
3. pers.	iebuldurē		iebuldurēja		iebuldurēs

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!