iebuldurēt
iebuldurēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebuldurēju | iebuldurējam | iebuldurēju | iebuldurējām | iebuldurēšu | iebuldurēsim |
| 2. pers. | iebuldurē | iebuldurējat | iebuldurēji | iebuldurējāt | iebuldurēsi | iebuldurēsiet, iebuldurēsit |
| 3. pers. | iebuldurē | iebuldurēja | iebuldurēs | |||
Pavēles izteiksme: iebuldurē (vsk. 2. pers.), iebuldurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebuldurējot (tag.), iebuldurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebuldurētu
Vajadzības izteiksme: jāiebuldurē
1.Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt).
1.1.Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
2.Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).
Avoti: LLVV