ieburbulēt
ieburbulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieburbulēju | ieburbulējam | ieburbulēju | ieburbulējām | ieburbulēšu | ieburbulēsim |
| 2. pers. | ieburbulē | ieburbulējat | ieburbulēji | ieburbulējāt | ieburbulēsi | ieburbulēsiet, ieburbulēsit |
| 3. pers. | ieburbulē | ieburbulēja | ieburbulēs | |||
Pavēles izteiksme: ieburbulē (vsk. 2. pers.), ieburbulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieburbulējot (tag.), ieburbulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieburbulētu
Vajadzības izteiksme: jāieburbulē
Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV