ieburbuļoties
ieburbuļoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ieburbuļojos | ieburbuļojamies | ieburbuļojos | ieburbuļojāmies | ieburbuļošos | ieburbuļosimies |
2. pers. | ieburbuļojies | ieburbuļojaties | ieburbuļojies | ieburbuļojāties | ieburbuļosies | ieburbuļosieties, ieburbuļosities |
3. pers. | ieburbuļojas | ieburbuļojās | ieburbuļosies |
Pavēles izteiksme: ieburbuļojies (vsk. 2. pers.), ieburbuļojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieburbuļojoties (tag.), ieburbuļošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieburbuļotos
Vajadzības izteiksme: jāieburbuļojas
Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds lēni aizšļūc uz tualetes pusi, nakts klusumā nodārd durvis, ieburbuļojas ūdens trubās.
- Dienas garumā Rudens karalistē Siguldā varēja piedalīties orientēšanās spēlē, kuras galvenais simbols bija Siguldas spieķis, ieburbuļoties rudenī kopā ar Mārtiņa burbuļiem, kā arī nogaršot dažādus kārumus, sākot ar frī kartupeļiem un trīsstāvīgu hamburgeru, beidzot ar neskaitāmu garšu saldējumiem un vafelēm.