ieburāt
Lietojuma biežums :
ieburāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ieburāju | ieburājam | ieburāju | ieburājām | ieburāšu | ieburāsim |
2. pers. | ieburā | ieburājat | ieburāji | ieburājāt | ieburāsi | ieburāsiet, ieburāsit |
3. pers. | ieburā | ieburāja | ieburās |
Pavēles izteiksme: ieburā (vsk. 2. pers.), ieburājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieburājot (tag.), ieburāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieburātu
Vajadzības izteiksme: jāieburā
Iebraukt (kur iekšā) — par buru kuģi, buru laivu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādījās, ka viņi pa miglu ir ieburājuši slaidā un gleznainā līcī salas sānos.
- Tā īpašnieks Raivo Stumbris gan norādīja, ka var “ ieburāt” arī spēkstacijas turbīnās — netālu no HES viņš vilcis ārā no ūdens apgāzušos jahtu.
- 18 stundas ir apkārt un esam ieburājuši Ventspils ostā.
- Jau iepriekš rakstīju, ka ieburājām šērās un mazliet pabraucām pa kanālu līdz Söderkoping.
- 2005. gada 7.februārī Elena Makartūra, veicot ceļojumu vienatnē apkārt pasaulei, noslēdza to, ieburājot Biskajas līcī.