ieburnīt
ieburnīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ieburnu | ieburnām | ieburnīju | ieburnījām | ieburnīšu | ieburnīsim |
2. pers. | ieburni | ieburnāt | ieburnīji | ieburnījāt | ieburnīsi | ieburnīsiet, ieburnīsit |
3. pers. | ieburna | ieburnīja | ieburnīs |
Pavēles izteiksme: ieburni (vsk. 2. pers.), ieburniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieburnot (tag.), ieburnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieburnītu
Vajadzības izteiksme: jāieburna
Avoti: LLVV