ieburzīt
ieburzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieburzu | ieburzām | ieburzīju | ieburzījām | ieburzīšu | ieburzīsim |
| 2. pers. | ieburzi | ieburzāt | ieburzīji | ieburzījāt | ieburzīsi | ieburzīsiet, ieburzīsit |
| 3. pers. | ieburza | ieburzīja | ieburzīs | |||
Pavēles izteiksme: ieburzi (vsk. 2. pers.), ieburziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieburzot (tag.), ieburzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieburzītu
Vajadzības izteiksme: jāieburza
1.Mazliet, arī vietumis saburzīt.
2.lieto: pareti Burzot iedabūt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa atstiepa no virtuves kaudzi avīžu un ieburzīja aiz sēdekļu pārvalkiem.
- Zaldāti izrāva un nosvieda turpat uz trotuāra, strēmele palika, ieburzīta rokassomiņā.
- Viņa rokās nedaudz ieburzīta neviļus mētājās banknote, ar kuru bija paredzēts maksāt par ziedu.
- Viņš pašķirsta nolasīto, ieburzīto grāmatiņu Heart Throbs and Hoof Beets; poems of track, stable and fireside.
- Anna gulēja plaši atvērtām acīm lielā gultā, zilos palagos, kas krita pār viņu nedaudz ieburzītiem lokiem un svaigi smaržoja...