iebuktēt
iebuktēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebuktēju | iebuktējam | iebuktēju | iebuktējām | iebuktēšu | iebuktēsim |
| 2. pers. | iebuktē | iebuktējat | iebuktēji | iebuktējāt | iebuktēsi | iebuktēsiet, iebuktēsit |
| 3. pers. | iebuktē | iebuktēja | iebuktēs | |||
Pavēles izteiksme: iebuktē (vsk. 2. pers.), iebuktējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebuktējot (tag.), iebuktēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebuktētu
Vajadzības izteiksme: jāiebuktē
1.Iespiest, ieliekt.
2.Iegludināt (vīles biksēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brauc ar riteni, un mēģini it kā iebuktēt kādu dārgu mašīnu.
- Lielākoties mašīnu iebuktē, bet dzīvnieks aizbēg.
- Viņš arī piebilda, ka Liepājas kriminālpolicijas priekšnieka dienesta automašīnai sadursmē vadītāja pusē iebuktētas abas durvis.
- uzzīmētu uz saliektās, iebuktētās virsmas.
- Auto vadītājs pagājušajā ceturtdienā mēģināja " paplašināt" brauktuvi, iebuktējot ielas malā stāvošos autiņus, ziņo portāls.