Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
iebuknīt
iebuknīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.iebuknījuiebuknījamiebuknījuiebuknījāmiebuknīšuiebuknīsim
2. pers.iebuknīiebuknījatiebuknījiiebuknījātiebuknīsiiebuknīsiet, iebuknīsit
3. pers.iebuknīiebuknījaiebuknīs
Pavēles izteiksme: iebuknī (vsk. 2. pers.), iebuknījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebuknījot (tag.), iebuknīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebuknītu
Vajadzības izteiksme: jāiebuknī
1.intransitīvs Viegli iesist, iegrūst.
2.transitīvs Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Ana apmierināti iebuknīja Janai plecā.
  • – Es tur mierīgi gulēju blakus naglu knaiblēm un ēvelei, kad piepeši kāds it kā iebuknīja pa plauktu un savukārt es – bladāks!