iebukņīt

iebukņīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda

Locīšana

1.intransitīvs Viegli iesist, iegrūst.

2.transitīvs Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri