iepaukāt
iepaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iepaukāju | iepaukājam | iepaukāju | iepaukājām | iepaukāšu | iepaukāsim |
2. pers. | iepaukā | iepaukājat | iepaukāji | iepaukājāt | iepaukāsi | iepaukāsiet, iepaukāsit |
3. pers. | iepaukā | iepaukāja | iepaukās |
Pavēles izteiksme: iepaukā (vsk. 2. pers.), iepaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepaukājot (tag.), iepaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepaukātu
Vajadzības izteiksme: jāiepaukā
Iemācīties.
Saistītās nozīmesiemācīties, ieprasties, izmācīties.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
iemācīties1 — Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
ieprasties1 — Iemācīties, ievingrināties.
ieņemties1.1 — Apgūt; iemācīties.
Hiponīmi
apgūt1 — Mācīties un paturēt atmiņā.
apgūt1.1 — Iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas).
iebuldurēt1.1 — Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
ielauzīties1 — Ar pūlēm iemācīties.
iezubrīt1 — Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
Hiperonīmi
mācīties1 — Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u.tml.
mācīties1.1 — Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
Saistīts ar
iedrillēt1 — Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
Avoti: Sin