iepaunāt
iepaunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepaunāju | iepaunājam | iepaunāju | iepaunājām | iepaunāšu | iepaunāsim |
| 2. pers. | iepaunā | iepaunājat | iepaunāji | iepaunājāt | iepaunāsi | iepaunāsiet, iepaunāsit |
| 3. pers. | iepaunā | iepaunāja | iepaunās | |||
Pavēles izteiksme: iepaunā (vsk. 2. pers.), iepaunājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepaunājot (tag.), iepaunāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepaunātu
Vajadzības izteiksme: jāiepaunā
1.sarunvaloda Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
2.apvidvārds Biezi saģērbt; ietīt, ievīstīt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sagaidu Rīgas līdzbraucējus kas iepaunā mani mašīnā un apceļojam Valmieru savācot pārējos copes biedrus.