iepaunot
iepaunot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepaunoju | iepaunojam | iepaunoju | iepaunojām | iepaunošu | iepaunosim |
| 2. pers. | iepauno | iepaunojat | iepaunoji | iepaunojāt | iepaunosi | iepaunosiet, iepaunosit |
| 3. pers. | iepauno | iepaunoja | iepaunos | |||
Pavēles izteiksme: iepauno (vsk. 2. pers.), iepaunojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepaunojot (tag.), iepaunošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepaunotu
Vajadzības izteiksme: jāiepauno
sarunvaloda Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
Avoti: LLVV