eksplodēt
Lietojuma biežums :
eksplodēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni; sprāgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri