rokpelnis
rokpelnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; neaktuālsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rokpelnis | rokpeļņi |
| Ģen. | rokpeļņa | rokpeļņu |
| Dat. | rokpelnim | rokpeļņiem |
| Akuz. | rokpelni | rokpeļņus |
| Lok. | rokpelnī | rokpeļņos |
rokpelne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rokpelne | rokpelnes |
| Ģen. | rokpelnes | rokpeļņu |
| Dat. | rokpelnei | rokpelnēm |
| Akuz. | rokpelni | rokpelnes |
| Lok. | rokpelnē | rokpelnēs |
Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grāmatā Džilberto Izella un Jānis Rokpelnis sastopas un tulko viens otru.
- Jānis Rokpelnis ( 1945) dzimis Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē.
- Jānis Rokpelnis ( dzimis Rīgā) ir latviešu dzejnieks un esejists.
- 3. " Rokpelnis" - jauna režisora teicams skatiens uz vecu dzejnieku.
- Tāpēc arī Rokpelnis tagad skaitās " izdarījis pareizu lietu".